Adverbs ir jaunā runas daļa. Lingvisti, kas māca seno krievu valodu, apgalvo, ka pat senās krievu raksta vietās bija vārdi. Pat tad, to pirmās grupas un apakšgrupas tika aprakstītas pēc veidošanās metodēm un morfoloģiskajām nozīmēm.

Sacīkstes vārdi biežāk veic apstākļu sintētisko lomu. Pēc leksiskā nozīmes tiek izšķirtas divas grupas: imperatīvās un galīgās vārdu kategorijas.

Galīgie vārdi

Šie vārdi apzīmē kvantitatīvas un kvalitatīvas darbības pazīmes, stāvokli un citas īpašības. Vārdu rindas iedala trijās apakšgrupās:

  1. Kvantitatīvie vārdi. Norādiet kvalitātes pakāpi un darbības pasākumu, atbildiet uz jautājumiem: cik lielā mērā? cik daudz (piemēri ir maz, divkārtīgi, nedaudz, pilni, līdz pat tumšiem, daudzi, gandrīz).
  2. Kvalitatīvie vārdi. Vai veidojas no kvalitatīviem īpašības vārdiem, nosaka funkcijas vai objekta kvalitāti, atbilde uz jautājumu, kā? (piemēri - vāja, neliela, ātra, tumša, lēna)
  3. Attēls un darbības pakāpe. Adverbs raksturo, kā tiek veiktas darbības, atbild uz jautājumiem: kā? Kā? (piemēri - smaidīt, akli, zādzībā, uz pieskārienu)

Adverbiski vārdi

Prieklausu apstākļi raksturo mērķa, laika, cēloņsakarības un telpiskās attiecības. Sadalīts 4 grupās:

  1. Vietas vārdi. Norādiet uz vietas, atbildiet uz jautājumiem: kur? no kurienes kur? (piemēri - labais, kreisais, augšējais, šeit, visur, tur, tur).
  2. Laika adverbi. Norādiet pasākumu laiku, atbildiet uz jautājumiem: kopš tā laika? līdz brīdim, kad? kad? (piemēri - šodien, vakar, pastāvīgi, reizēm, katru dienu, vasarā, pavasarī, līdz šim).
  3. Mērķa adverbi. Norādiet darbības mērķi, tas ir, kāpēc šī darbība tiek veikta, atbildiet uz jautājumu: kādam nolūkam? kāpēc? (piemēri - parādīt, no neuzmanības, nejauši, nejauši, apzināti, apzināti).
  4. Prāta prātja. Par iemeslu, par kuru notiek darbības, uz to atbild ar jautājumu: kāpēc? (piemēri - jo no siltuma, no ļauna, ar stulbumu, dāvanu, aklumu).

Adverbs attiecas arī uz citām neatkarīgām runas daļām - īpašības vārdi, lietvārdi, darbības vārdi, vietniekvārdi, cipari un gerunds.

Vārdu veidošanās notiek vairākos veidos:

  1. Priekšvārdu saplūšana ar neatkarīgu runas daļu, vienlaikus pārveidojot lietas formu un tās pārveidošana vairākos atsevišķos vārdos.
  2. Vārdu atkārtojums ar papildinājumuprievārdi-top kastes (piemēram, ha), lai veidotu apstākļa vārdi (piemēram - sausā-sauss). Atkārtošana paša vārda dažādās gadījumu veidlapas (piemēri - balta balta, melna, melna). Arī izmanto sinonīms vārdu atkārtošanās vērtību (piemēri - cieši, savlaicīgi).
  3. Pāreja no vienas uz otru runas daļu. Tātad, plaši izplatīta repertuāra interpretācija gerunds ar sugu zudumu un laika nozīmes (piemēri - melo, stāv, nevēlas, nekavējoties).
  4. Vārdu veidošana, pievienojot sufiksuspamatojoties uz īpašības vārdu un divdabīgu runu (piemēri - dziedāšana, plašs, draudīgs, draudzīgs). Arī šāda metode tiek piemērota kardināls numuru (vienreiz, divreiz).
  5. Suffix prefiksa metode. Adverbi veidojas no vietniekvārdiem un īpašības vārdiem, izmantojot divus sufiksus-emu un -omu. Pievienojiet arī prefiksu (piemēri - vecais, pavasaris, jauns, labā veidā angļu valodā).
  6. Arī vārdu vārdus var veidot no stabilām izteiksmēm, kuras tiek izmantotas apstākļu formā (piemēri - ar rokām, caur piedurknēm, ar kājām gaisā, gaisma nav rīta, kā gaisma, steigā).

Tas ir - galvenie vārdu valodas mācīšanas veidi.

Prāvu pareizrakstība

Viena no visgrūtākajām sadaļām ir pareizrakstības noteikumi, kas attiecas uz dažādām kategorijām. Tomēr, rakstot lielāko daļu no tiem, vienkārši jāatceras.

Apstākļa vārdi veic vienu no svarīgākajām funkcijām runas: tie papildina gramatisko sistēmu un precizētu mutisku vai rakstisku frāzi.

Šīs runas daļas morfoloģiskajām iezīmēmLingvisti attie cībā uz vārdu nemainību, tas ir, vairāku veidu izmaiņu trūkums skaitļos un lietās, kā arī dažu atvasināto sufiksu klātbūtne.