Krievijas Federācijas konstitucionālā struktūra

Krievijas Federācijas konstitucionālā sistēma ir noteikta kārtība, kurā tiek ievērotas brīvības un cilvēku un pilsoņu tiesības. Tajā pašā laikā valdība darbojas saskaņā ar Pamatlikumu.

Kārtība, kādāKrievijas Federācijas konstitucionālā sistēma sākas ar varas formēšanas principu definīciju attiecībā uz pilsonisko sabiedrību un indivīdu. Šie principi ir ietverti Pamatlikuma pirmajā nodaļā.

RF konstitucionālā sistēma nodrošina iesniegšanuvaldības spēks. Demokrātiskā valstī ar līdzīgu vienošanos sabiedrība ieņem īpašu stāvokli. Krievijas valsts sistēma paredz, ka pilsoniskā sabiedrība darbojas gan kā valdības kontrolēta sistēma, gan kā pašregulējoša struktūra. Tajā pašā laikā valdības spēks tiek uzskatīts par vadības sistēmu, kas ir vienlaikus atkarībā no pašregulējošās sabiedrības un tās vajadzībām.

Krievijas Federācijas Konstitūcija ir pamatlikums, tā pamatātikai humāniskas idejas. Tās izriet no brīvību un cilvēku un pilsoņu tiesību neaizskaramības. Krievijas Federācijas konstitucionālā sistēma nenodarbina pilsoni ar valdības jūgu. Spēks tiek uzskatīts par cilvēku oficiālu pārstāvi, kurš ir kompetents risināt tikai tos jautājumus, kas ir definēti Pamatlikumā.

Sakarā ar to, ka šāda veida valstsierīce paredz īpašu sociālo attiecību sistēmu, tās konsolidācijā nav atsevišķas tiesību normas un pat atsevišķas juridiskās disciplīnas, bet pilnībā piedalās visi Krievijas likumdošanas un tiesību akti.

Krievijas Federācijas konstitucionālās sistēmas pamatprincipi irvalsts galvenie pamati, kā arī principi, kuru mērķis ir nodrošināt Krievijas Federāciju ar konstitucionālās valsts raksturu. Tātad saskaņā ar Pamatlikuma noteikumiem Krievija ir demokrātiska federāla valsts, kuras pamatā ir likums. Valsts demokrātija galvenokārt atspoguļojas demokrātijas, vietējās pašpārvaldes, kā arī varas dalīšanas nodrošināšanā tiesu, izpildvaras un likumdošanas jomās.

Valsts konstitūcija saka, ka kāvienīgais varas avots un suverenitātes nesējs ir daudznacionālie cilvēki. Tas norāda, ka valsts ir atzīta par demokrātisku. Līdz ar to, saskaņā ar Pamatlikuma noteikumiem, tas ir arī likumīgs spēks.

Tiesiskums šajā ziņā atšķiraspatstāvīgi aprobežojas ar tajā spēkā esošajām tiesību normām. Šīm normām ir jābūt pakļautiem visiem ierēdņiem, varas iestādēm, pilsoņiem, sabiedriskām apvienībām. Šajā sakarā tiesiskas valsts pamats ir tiesiskuma princips.

Saskaņā ar Pamatlikuma noteikumiem,brīvības un tiesību vienlīdzība tiek garantēta neatkarīgi no dzimuma, oficiālā un īpašuma statusa, attieksmes pret reliģiju, rasi, dzīvesvietu, piederību sociālajām formām un citiem apstākļiem. Tajā pašā laikā ir aizliegts jebkādā formā ierobežot pilsoņu tiesības uz sociālo, rases, reliģisko, lingvistisko un nacionālo piederību.

Tajā pašā laikā tiesiskuma būtība navtiek samazināts tikai uz indivīda tiesību un brīvību aizsardzību. Tiesiskās varas princips paredz arī vienlīdzīgas iestāžu darbības nodrošināšanu un ierobežošanu. Tādējādi tiek garantētas indivīda brīvības un tiesības, indivīda juridiskā un taisnīgā drošība gan attiecībās ar iestādēm, gan ar citiem cilvēkiem. Tādējādi likuma vara parādās subjektīvo civilo tiesību un objektīvas varas kārtības kombinācijas formā.