Reģionālā politika

Valsts reģionālā politika ir svarīgair neatņemama tās ekonomikas politikas sastāvdaļa un aptver dažādus administratīvos, likumdošanas un ekonomiskos pasākumus, kurus īsteno gan vietējās, gan centrālās iestādes. Visi šie pasākumi ir vērsti uz ražošanas spēku piešķiršanas regulēšanu.

Valsts reģionālā politika irvalsts sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības pārvaldības nozare reģionālā (telpiskā) aspektā. Citiem vārdiem sakot, šī sfēra ir saistīta ar attiecībām starp reģioniem un valsts centrālo aparatūru, kā arī ar rajonu attiecībām savā starpā.

Reģionālā politika ir nacionālās sociālekonomiskās attīstības stratēģijas sastāvdaļa un paredz vairākus virzienus.

1. Reģionālās attīstības virzītājspēku un to savstarpējās mijiedarbības veidołana.
2. Nosakot attiecības starp reģionālajiem un valsts aspektiem attīstībā, ekonomikas pārvaldības līmeņi.
3. Jaunu teritoriju un resursu attīstīšana, ekonomikas attīstīšana atpalikušos reģionos.
4. Nacionālā ekonomiskā rakstura problēmas risināšana (daudznacionālā valstī).
5. Pilsētu problēmu risināšana (saistīta ar pilsētu pieaugošo lomu).

Jāņem vērā arī citās rūpniecības nozarēsagrārās, demogrāfiskās politikas rajona aspekti. Valsts aparāta izpausme attiecībā uz katru no iepriekš minētajām jomām un atsevišķām tām veiktajām darbībām veido valsts aparāta uz vietas īstenotās politikas saturu. Attīstītajās valstīs reģionālo pasākumu saturs ir aptuveni vienāds.

1. Nogulto (atpalikto) industriālo reģionu ekonomiskās stāvokļa rekonstrukcija (atjaunošana), nepietiekami attīstītu teritoriju attīstība.
2. Aglomerāciju (pārsniedzot saplūšanu) un apgabalu ar augstu ražošanas koncentrāciju decentralizācija.
3. Jaunu industriālo vienību veidošana ārpus pilsētām, kurās nav sakaru ar esošajiem rūpniecības centriem.

Reģionālā politika saskaņā ar iepriekš minēto shēmunovērš neproporcijas pieaugumu gan visā valsts mērogā, gan tās reģionos. Šī pārvaldes filiāle attīstītajās valstīs ir ļoti nozīmīga loma. Tajā pašā laikā reģionos mazāk attīstīto problēmu ietekme bieži ir daudz akūtāka. Tas ir saistīts ar faktu, ka reģionālajai politikai nepieciešami ievērojami izdevumi.

Attīstīto valstu darba vietas ar apgabaliem ir šādas:

1. Integrācija vienā tirdzniecības platformā visiem rajoniem valstī.
2. Mazāk attīstīto reģionu ekonomiskā izaugsme, disproporciju mīkstināšana.
3. Apgūt cilvēka un dabas resursus plašākā mērogā.
4. Jaunu rūpniecisko projektu izvietošana no racionāla viedokļa.

Krievijā reģionālajai politikai ir ievērojama nozīmeloma. Tas ir saistīts ar milzīgām atšķirībām sociāldemogrāfiskajos, dabas-ģeogrāfiskajos, ekonomiskajos un citos apstākļos valstī. Krievijas Federācijā vienota pieeja reģioniem nav piemērojama.

Reģionālās politikas nozīme šajā procesāpāreja uz tirgus attiecībām lielā mērā pieaug. Līdz ar to spriedze sociālo un ekonomisko situāciju reģionos, izteikti kontrasti sociālajos apstākļos var apdraudēt valsts eksistenci, izraisot tās sadalīšanos. Šajā sakarā reģionālās politikas mērķis ir arī vājināt iekšējo spriedzi, vienlaikus saglabājot valsts vienotību un integritāti. Situācijas maiņa valstī izraisa pārmaiņas darba saturā.